Murkšķu audzētava "Jaunstuči"

Murkšķis ir lielākā zemes vāvere, kas īpaši slavena ar savu ziemas miegu un spalgo svilpšanu

«Vai, Dieviņ, kā mēs visi mukām ar tirpām pa kauliem, un viņš riedams mums pakaļ,» bebram līdzīgā baibaka jeb stepes murkšķa gūstīšanu savu māju pagalmā Ērberģē laikrakstam atstāstījusi Aizkraukles rajona Mazzalves pagasta Krūmiņu māju saimniece Dzidra Ruka.

Pagājušajā nedēļā noķertais murkšķis nācis no Ērberģes otra gala — Priedkalnu mājām, kur saimniece Līga Lamaga tos pirms diviem gadiem ievedusi, lai pavairotu, bet tie aizmukuši un iedzīvojušies savvaļā.

Šis dzīvnieks, kuru māju bērni jau nodēvējuši par Zaķi, visticamāk, nonāks Rīgas zooloģiskajā dārzā. Zoodārza Informācijas daļas vadītājs Ingmārs Līdaka laikrakstam atzinis, ka murkšķu parādīšanās Latvijas dabā jāuztver kā brīdinājuma signāls, jo jaunu sugu izplatīšanās sekas esot grūti prognozējamas.

Līdzšinējie piemēri — niknā Amerikas ūdele un jenotsuns — Latvijas dabai sagādājuši tikai postu. Murkšķis gan ir grauzējs, taču aizsargājoties kļūst ļoti agresīvs.

Murkšķis, kas rudenī pamatīgi uzbarojas, lai ziemas guļā pavadītu līdz sešiem mēnešiem, un ar skaļu kaucienu mostas orientējoši aprīlī, Rukas mājās pamanīts pirms trim nedēļām. Pirmajā reizē suņiem nav izdevies dzīvnieciņu sagūstīt, taču otrais mēģinājums izrādījās veiksmīgs. Tad nu nedaudz bebram līdzīgais radījums ievietots būrī, un mājinieki ķērušies pie enciklopēdiju pārlapošanas, lai noskaidrotu nepazīstamā viesa izcelsmi, raksta «Diena».

Līdaka stāsta, ka stepes murkšķa jeb baibaka dzimtene ir Dienvidsibīrija un Ziemeļkazahstāna, bet astoņdesmitajos gados gardās gaļas un ādiņu dēļ sākta to izplatīšana zvēraudzētavās. Biznesa interešu vadīta, no Valmieras zvēraudzētavas murkšķus iegādājusies arī ērberģiete Lamaga, taču dzīvnieki pamukuši.

Viena murkšķu ģimenīte iemājojusi turpat Lamagu mājas pagalmā, un izraktajās alās pērn piedzimuši seši bērniņi. Lai gan pagaidām kaimiņi neesot sūdzējušies, agrāk vai vēlāk tas varētu notikt, jo murkšķi rokot alas, klūpot virsū suņiem un pat lapsām un skaļi svilpjot, tāpēc Lamaga sola šoruden murkšķus izķert.

Pagasta priekšsēdētāja Emīlija Zariņa, kas murkšķus Lamagas pagalmā vērojusi ar binokli, uzskata, ka izmukušie dzīvnieciņi apkārtējos neapdraud, taču piekrita, ka tie nebūtu vēlami.

Līdaka atgādina, ka Latvijā vairākas ievesto dzīvnieku sugas ir ienākušas izbēgot — Amerikas ūdele, jenotsuns, kas nopietni mainījuši Latvijas dabu. «Jāatceras kaut vai Austrālija, kur ievazāja trušus, kas vēlāk kļuva par nacionālo nelaimi, jo tos nekādi nevarēja apkarot,» laikrakstam sacījis Līdaka.

Viņš norāda, ka Latvijā ar likumu aizliegts izlaist savvaļā mūsu dabai nepiederošas sugas, bet ar likuma pārkāpēju sodīšanu neviens gan tā īsti nenodarbojas.



LETA

2004.gada 25. maijs

Jaunumi

14. maijs, 2014

Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz laukiem 16.-18. maijā, kad notiks akcija "Atvērtās dienas laukos". Tā ir iespēja pavadīt pārsteidzošu nedēļas nogali ar ģimeni, draugiem vai darba kolektīvu, apbraukājot visdažādākās ražojošās saimniecības laukos, lai atklātu sev jaunus – gan interesantus, gan garšīgus lauku labumus.


2. februāris, 2014

Šodien Murkšķa dienā, Alsungas novada Reģos mītošie murkšķi guļ dziļā ziemas miegā un nemaz nedomā vēl kādu laiku mosties.


24. jūnijs, 2013

Vasaras saulgrieži tika sumināti un skandināti arī pie murkšķiem. Līgo vakarā, bija sabraukuši īsteni murkšķu draugi, kuri pušķoja sētu, lutināja murkšķus, dziedāja jautras līgo dziesmas un metās jestros deju soļos