Murkšķu audzētava "Jaunstuči"

Murkšķis ir lielākā zemes vāvere, kas īpaši slavena ar savu ziemas miegu un spalgo svilpšanu

Baibaks.jpgPagājušo nedēļu varētu nosaukt par Baibaku nedēļu. Pēc mūsu aptuvenām aplēsēm, vismaz piektā daļa Latvijas pilsoņu par visu vari vēlas iegādāties stepes murkšķus jeb baibakus. Saprotams, šajos laikos būtu gandrīz neprāts laist garām izdevību tikt pie tik jaukas dāvanas, kas pusgadu guļ un neēd (žēl, ka mēs cilvēki, tā vēl nespējam, - jo tad pat cenu brīvlaišanu tā pie sirds neņemtu!), bet pamodusies var vairot īpašnieka kapitālu un bagātināt gan maltīti, gan garderobi.

Tāpēc nemaz nebrīnījāmies, ka pēc publikācijas „Labākā dāvana - baibaks” (NC, 29.novembris) telefoni redakcijā zvanīja bez mitas. Daži tautieši paģērēja stepes murkšķu saimnieka Feldmaņa kunga tālruņa numuru, citi, kā izrādījās, uz skrīveriem bija devušies paši uz savu roku. Viltīgākie centās pierunāt, lai viņiem Feldmaņa kungam aizbilst kādu labu vārdu. Vīlušies bija tie, kas uzzināja, ka baibaku ferma neatrodas NC redakcijā. Tā nu dien ir balta patiesība! Mūsu redaktors par iespēju iegādāties murkšķu pārīti izturas diezgan atturīgi (pagaidām?). Savukārt kolēģe Ārija sirdīgi atraidīja redaktora draudzīgo aicinājumu dažus baibacēnus izmitināt viņas Doles salas īpašumos. Vēl nav skaidrības, kādas jūtas pret murkšķiem varētu izrādīt redaktora biedrs, jo viņš patlaban ir atvaļinājumā (kā kārtīgs laucinieks – kad smagākie darbi apdarīti…). No mūsējiem tikai praktiskā Hedvigas kundze, vispārējo ažiotāžu neizturējusi, nedēļas beigās paziņoja, ka viņas saimniecībā noderot viss – pat baibaki, un lūdza pārīti aizrunāt.

Tā nu devos uz Skrīveriem. Aleksis Feldmanis ar kundzi Veltu mani sagaidīja gandrīz izmisuši. „Tikai, Dieva dēļ, nekādu reklāmu!” viņi žēlīgi izsaucās. „Tas vairs nav izturams! Šitos daudzos simtus baibaku gribētāju! Ja kaut pa pārītim prasītu… Nekā! Dod šiem vismaz divus desmitus katram. Kur lai tik pulka raujam?!”.

Pašiem vaininiekiem, stepes murkšķiem, par saimnieku sirdēstiem, šķiet, nav ne jausmas. Jo viņi jau pāris mēnešus saldi čuč. Un snauduļos līdz pat pavasarim. Par šo laiku ģimenītes papildināsies ar stārķa pienesumiem, un aprīlī ar Feldmaņa kungu sasveicināsies arī baibacēnu jaunā paaudze.

Tā kā pasniegt aizmigušas dāvanas neatbilst labajam tonim, tad šajos Ziemassvētkos tiem daudzajiem murkšķu kārotājiem būs vien jāiztiek ar mākslinieka Arņa zīmēto īsta baibaka portretu. Zvērēnam ir prāvi zobi un vareni nagi („Sākumā baibaki ir nešpetni, gatavi barotājam kaut roku nokost,” Veltas kundze dalījās pieredzē.), un, uz pakaļkājām nostājies, murkšķis sniedzas līdz kārtīga galda malai.

Pirms braukšanas uz Skrīveriem saņēmu aizkustinošu vēstuli no Limbažiem. Atļaušos to citēt.

„Pirms vairāk nekā gada mūsu trim meitiņām pievienojās pieci audžubērniņi. Maziņie ir vecumā no 2 līdz 8 gadiem. Labi būtu, ja kopā ar bērniem augtu arī kāds dzīvnieks, bet diemžēl dzīvojam daudzdzīvokļu mājas 5.stāvā, divistabu dzīvoklī. Suns vai kaķis gan pie mums nebūtu visai laimīgs, bet baibaku pārītis varētu dzīvot skaistā būrītī uz lodžijas, kur vietas būtu gana. Vasarā zvēriņiem varam piedāvāt plašumu dārzā un svaigus zaļumus. Līdzekļus šai jaukajai dāvanai jau esam atlikuši. Ar sirsnīgu sveicienu Helga un Aivars.”

Šo vēstuli nolasīju Feldmaņa kungam. Viņš brīdi padomāja, tad augstsirdīgi pavēstīja:

- Bērniem tā gan nav pati labākā dāvana, tomēr šai ģimenei baibaku iegādē došu priekšroku!

- Un ko lai iesāk pārējie stepes murkšķu kārotāji? – pavaicāju.

Smagi nopūties, Aleksis Feldmanis atbildēja:

- Drīz braukšu uz Altaju. Februāra beigās ar jūsu laikraksta starpniecību ziņošu par iespējām iegādāties baibakus.

Tātad – nepalaidiet garām jums svarīgu informāciju!

P.S. Starp citu, ziemu guļ, neēd, tikai ķepu sūkā lācis. Pārējā laikā, kā lasāms literatūrā, galvenokārt pārtiek no augiem, kukaiņiem un zivīm, toties ir ievērojami lielāks nekā parastais baibaks.

***

Raksts jau bija sagatavots publicēšanai, kad Aleksis Feldmanis redakcijai pavēstīja, ka viņu domīgu darot tie daudzie desmiti baibaku gribētāju, kas vēlmi iegūt murkšķīšus izsaka rakstveidā, taču piemirst uz aploksnes uzlīmēt tik marku, cik tagad noteikts. Tā kā uz aploksnēm nav uzrādīta atpakaļadrese, soda naudu nākas maksāt pašam Feldmaņa kungam.

- Lūdzu ierakstiet avīzē: gatavoju plašu uzziņas materiālu par šī skaistā, interesantā un rentablā kažokzvēra audzēšanu, izcelsmi, par tā iegādi, realizācijas iespējām un sprostu veidiem. Visiem, kam interesē baibaku audzēšana un pārējie ar tiem saistītie jautājumi, rakstiet, ieliekot atbildei aploksni ar marku – 229346, Aizkraukles raj., Skrīveri, Robežu ielā 15, A.Feldmanim.



INA EGLĪTE
Zīmējuma autors ARNIS ROŽKALNS
1991.gada 10.decembris
Raksts paņemts no
Neatkarīgā Cīņa

Jaunumi

14. maijs, 2014

Lauku ceļotājs aicina pilsētniekus uz laukiem 16.-18. maijā, kad notiks akcija "Atvērtās dienas laukos". Tā ir iespēja pavadīt pārsteidzošu nedēļas nogali ar ģimeni, draugiem vai darba kolektīvu, apbraukājot visdažādākās ražojošās saimniecības laukos, lai atklātu sev jaunus – gan interesantus, gan garšīgus lauku labumus.


2. februāris, 2014

Šodien Murkšķa dienā, Alsungas novada Reģos mītošie murkšķi guļ dziļā ziemas miegā un nemaz nedomā vēl kādu laiku mosties.


24. jūnijs, 2013

Vasaras saulgrieži tika sumināti un skandināti arī pie murkšķiem. Līgo vakarā, bija sabraukuši īsteni murkšķu draugi, kuri pušķoja sētu, lutināja murkšķus, dziedāja jautras līgo dziesmas un metās jestros deju soļos